2022.gada 17.maijs.

Informāciju sagatavoja Ella Pētermane, Padomniece Latvijas Pašvaldību savienība.

Lai gan ir veikti dažādi grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar palīdzības sniegšanu kara bēgļiem no Ukrainas, joprojām nav pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā un nav skaidri definēts, kāda palīdzība tiks sniegta Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc noteiktā 90 dienu termiņa, kas lielai daļai pienāks jau maija beigās. Pašvaldībām vislielākās bažas ir par nesakārtoto bēgļu izmitināšanas jomu, kā rezultātā daudziem kara bēgļiem var nākties pamest savu līdzšinējo dzīvesvietu un palīdzību meklēt patversmēs.

Dažādu smagnēju birokrātisko šķēršļu un novēloti un ne secīgi pieņemtu lēmumu dēļ pašvaldībām nav skaidrības, kas notiks pēc 90 dienu termiņa, kad no Ukrainas iebraukušie civiliedzīvotāji varēja saņemt beznosacījuma palīdzību. Kopš Latvijas pašvaldībās sāka ierasties bēgļi no kara skartajiem Ukrainas reģioniem, lielākā neziņa ir par dzīvesvietas nodrošināšanu, kur sākotnēji šie pienākumi tika uzticēti tūrisma nozares komersantiem, nebija konkrēta regulējuma par privātā dzīvojamā fonda izmantošanu, un, visbeidzot, izmitināšana tika atstāta pašvaldību ziņā, joprojām skaidri nedefinējot, kādas ir izmitināšanai piemērotas telpas.

Līdz šim ar pašvaldību sniegto finansiālo atbalstu Ukrainas iedzīvotāji spēj norēķināties par dzīvesvietu ar dzīvokļu īpašniekiem, kā arī tiek segti izmitināšanas izdevumi citviet, taču, beidzoties 90 dienu termiņam, lielai daļai tas nebūs iespējams - tikai daļa no bēgļiem Latvijā ir atraduši darbu, turklāt saņemtais atalgojums nav pietiekams, lai spētu nomaksāt īres izdevumus.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis: "Ne Latvijas Pašvaldību savienība, ne arī pašvaldības līdz šim nav saņēmušas skaidru atbildi un rīcības plānu, kā nodrošināt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc tam, kad beidzas valsts noteiktais beznosacījuma atbalsta sniegšanas termiņš - 90 dienas. Pašvaldības līdz šim arī nav saņēmušas solīto kompensāciju par bēgļu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālās palīdzības pabalstu izmaksu, kā arī citu nodrošināto atbalstu, lai gan rit jau trešais kara mēnesis. Protams, pašvaldības apzinās šo cilvēku skaudro situāciju un palīdzību nelaimē nonākušajiem ukraiņiem nodrošina, bet aicinām ministrijas uzlabot savstarpējo sadarbību, lai pašvaldības saskaņā ar iepriekš solīto, laicīgi saņemtu kompensācijas un neciestu ne bēgļi, ne arī pašvaldībās reģistrētie iedzīvotāji."

Kritiskā situācijā var nonākt vairāki simti bērnu, kuri Latvijā no Ukrainas ieradušies bez vecākiem, un kuriem šeit ir iecelti ārkārtas aizbildņi. Lai gan arī turpmāk tiks nodrošināti visi valsts noteiktie pabalsta veidi, arī šiem bērniem draud palikšana bez pajumtes, ja steidzami netiks veiktas izmaiņas likumdošanā par palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, iespējams, paredzot speciālu risinājumu.

LPS ieskatā valstij arī pēc 90 dienu termiņa iestāšanās ir jānodrošina Ukrainas iedzīvotājiem izmitināšanas un ēdināšanas izdevumi, ja objektīvu apstākļu dēļ nav bijusi iespēja iekārtoties darbā un nav bijusi iespēja izīrēt dzīvokli atbilstoši tirgus prasībām. Valsts atbalstam šajā situācijā ir jāturpinās līdz brīdim, kamēr Ukrainas pilsonis pats spēj nodrošināt sev cilvēka cienīgus sadzīves apstākļus.

Tāpat, apzinoties, ka karš Ukrainā nebeigsies tuvāko mēnešu laikā, un Latvija kā dzīvesvieta būs simtiem skolas un pirmsskolas vecuma bērnu, valstij jānodrošina atbalsts šo bērnu izglītošanai Latvijas izglītības iestādēs.

Lai novērstu pabalstu saņemšanas dublēšanos, steidzami jāuzlabo Iekšlietu ministrijas informācijas sistēma un tās sasaiste ar PMLP uzturēto Fizisko personu reģistru.

Papildu informācija:

Ella Pētermane

Padomniece

Latvijas Pašvaldību savienība

Mazā Pils iela 1, Rīga, LV-1050, Latvija

E-pasts: ella.petermane@lps.lv

Tālr.: 29496976