Rīga, 6. jūn., LETA. Īslaicīga patvēruma vietu Rīgā ir vairāk, nekā tiek oficiāli ziņots, aģentūrai LETA pauda Rīgas domes deputāte, frakcijas "Jaunā Vienotība" vadītāja Linda Ozola.

Viņa uzsver, ka ir bezatbildīgi publiskajā telpā izplatīt pretrunīgu informāciju, sajaucot faktus.

Deputāte skaidro, ka ir dažādas patvēruma vietas - pilnvērtīgas ilgstošas uzturēšanās patvertnes, trešās kategorijas patvertnes un īslaicīgas droša patvēruma vietas. Ja šie jēdzieni tiek jaukti, cilvēkiem rodas maldīgs priekšstats - vai nu viss ir ideāli, vai arī nav nekā.

Publiski izskanējusī informācija par patvēruma vietām 50 000 un 200 000 cilvēkiem neesot savstarpēji izslēdzoši skaitļi, uzsver Ozola.

Viņa skaidro, ka aptuveni 50 000 cilvēku ietilpība attiecas uz konkrētām Rīgas pašvaldības ēkām - 146 pašvaldības objektiem, lielākoties izglītības iestādēm, kuros plānots veidot un labiekārtot patvertnes.

Savukārt iepriekš publiski minētais skaitlis - līdz aptuveni 200 000 cilvēku - attiecas uz plašāku patvēruma vietu kopumu - gan pašvaldības, gan valsts īpašumos esošām telpām Rīgas administratīvajā teritorijā, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija apsekojis un atzinis par atbilstošām vai daļēji atbilstošām.

Pēc apsekošanas tika ziņots par 552 iespējamām patvēruma vietām, no kurām 358 atzītas par atbilstošām vai daļēji atbilstošām, tostarp 204 pašvaldības īpašumos, skaidroja deputāte.

Viņa uzsver, ka trešās kategorijas patvertnes nav modernas pazemes bumbu patvertnes vairāku dienu uzturēšanās režīmam. Tās ir esošās būvēs vai to daļās pielāgotas telpas, kuru mērķis ir mazināt sprādziena triecienviļņa, šķembu un atlūzu ietekmi. Šīs vietas paredzētas īslaicīgai patveršanās funkcijai līdz 12 stundām.

"Drona, raķetes atlūzu, sprādziena vai gaisa apdraudējuma gadījumā tieši šāda īslaicīga patveršanās var būt izšķiroša. Tā nav ideāla drošība. Bet tā ir reāla aizsardzība konkrētā apdraudējuma brīdī," skaidro Ozola.

"Rīgā nav pietiekami daudz pilnvērtīgu, jaunuzbūvētu, mūsdienīgu bumbu patvertņu. Tas ir fakts. Bet tikpat liels fakts ir arī tas, ka Rīgā ir VUGD apsekotas valsts un pašvaldību īpašumos esošas telpas, ir noteiktas atbilstošas un daļēji atbilstošas patvēruma vietas, daļa no tām ir marķētas, daļa jāaprīko, daļai nepieciešami būvdarbi un uzlabojumi," saka deputāte.

Viņa arī norāda, ka Civilās aizsardzības pārvaldes pilnvarās ir patvēruma vietu apzināšana, marķēšana, aprīkošana ar nepieciešamo inventāru un rīcības algoritmu izstrāde. Taču būvdarbi - jaunu patvertņu izbūve, pārbūve un ēku tehniskie risinājumi - nav Civilās aizsardzības pārvaldes kompetence.

Tas ir Rīgas domes Īpašuma departamenta uzdevums. Departamenta rīcībā jau vairāk nekā trīs gadus esot finansējums patvertņu labiekārtošanai, bet pagaidām tam neesot rezultātu, pauž deputāte.

LETA jau ziņoja, ka 2025. gada aprīlī toreizējais Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons ziņoja, ka patvēruma iespējas galvaspilsētas patvertnēs esot nedaudz vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju.

Savukārt šogad Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš (NA) pavēstīja, ka oficiālo patvēruma vietu nodrošinājums dronu apdraudējuma gadījumā Rīgā ir būtiski sliktāks par iepriekš ziņoto.

Pašlaik Rīgas pašvaldība īsteno projektu par 146 patvertņu izveidi. Pirmās patvertnes būšot gatavas augustā vai septembrī. Kopumā šajās patvertnēs patvērumu varēs meklēt aptuveni 52 000 cilvēku. Politiķis solīja "darīt visu iespējamo", lai patvēruma vietu daudzumu palielinātu.