Rīga, 5. jūl., LETA. Eiropas Savienības (ES) jaunās pieejas migrācijas, integrācijas un patvēruma jomā finansējumam jābūt labāk pielāgotam to reģionu un kopienu vajadzībām, kurās apmetas jaunienācēji, norāda Eiropas Reģionu komiteja (RK).

Savā oficiālajā nostājā par ES atbalstu patvēruma, migrācijas un integrācijas pārvaldībai 2028.-2034. gadā RK uzsver, ka ES ir jānodrošina vietējām un reģionālajām pašvaldībām skaidri definēta loma ES finansēto plānu plānošanā, pārvaldībā, uzraudzībā un novērtēšanā, aģentūru LETA informēja RK.

Šonedēļ Briselē notikušajā RK plenārsesijā pieņemtajā atzinumā īpaša uzmanība pievērsta patvēruma meklētāju un migrantu uzņemšanai un integrācijai, pamatojoties uz to, ka šīs ir tās politikas un sabiedrisko pakalpojumu jomas, kurās reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir visnozīmīgākā loma. RK atzinumā vērtēta politika, kas izklāstīta Migrācijas un patvēruma paktā, kas stājās spēkā 2024. gada jūnijā, kā arī finansējuma plāni, kas izklāstīti ierosinātajā daudzgadu finanšu shēmā 2028.-2034. gadam.

Atbildības jomas, kas parasti attiecas uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ietver atbalstu mājokļu nodrošināšanā, veselības aprūpē, izglītībā, valodu apguvē, apmācībā un nodarbinātībā.

Atzinumā norādīts, ka ir nepieciešami pastiprināti pasākumi, lai cīnītos pret dezinformāciju, sadarbotos ar valstīm, no kurām migranti nāk un caur kurām tie dodas uz ES, kā arī risinātu jautājumu par migrācijas izmantošanu kā ieroci trešajās valstīs pie ES austrumu robežām.

Atzinumā uzsvērts, ka finansējumam jābūt paredzamam un pieejamam. Tajā arī paustas bažas, ka līdzekļi varētu netikt pietiekami mērķtiecīgi novirzīti, un brīdināts, ka ilgtermiņa mērķus varētu apdraudēt pārāk stingra uz rezultātiem balstīta pieeja, kas radītu papildu slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ar ierobežotām administratīvajām spējām.

Atzinumā īpaši minēti lauku, kalnu, mazākumtautību apdzīvoti un pierobežas reģioni, kā arī piekrastes, salu, attālākie un demogrāfiski nelabvēlīgi reģioni. Tās ir teritorijas, kuras saskaras ar nesamērīgu migrācijas spiedienu un drošības problēmām, tāpēc tām ir lielāka nepieciešamība pēc mērķtiecīga atbalsta to uzņemšanas un integrācijas politikai. Kā norādīts atzinumā, šiem reģioniem var trūkt arī resursu un tehnisko un administratīvo kapacitāšu, kas ir bagātajiem pilsētu reģioniem. Tādēļ RK aicina nodrošināt īpašu tehnisko palīdzību, argumentējot, ka atbalsts kapacitātes stiprināšanai būtu jāatzīst par būtisku uz rezultātiem balstītas pieejas elementu.

Atzinumā aicināts paredzēt konkrētus finansējuma mērķus un noteikumus attiecībā uz patvērumu, migrāciju un integrāciju ES līdzekļu piešķiršanā dalībvalstīm. Tajā uzsvērts, ka finanšu pārvaldībai jābūt saskaņā ar ES iedibināto partnerības principu, tās daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un uz konkrētu vietu vērsto pieeju.

RK norāda, ka aicinājumi nodrošināt pārredzamu finanšu pārvaldību un paredzamu finansējumu, kas pielāgots vietējām vajadzībām, kā arī uzsvars uz iedibinātajiem ES pārvaldības principiem atspoguļo plašākas bažas, ko reģioni un pilsētas ir paudušas par vienu no Eiropas Komisijas ierosināto reformu raksturīgākajām iezīmēm - daudzu ES budžeta galveno pozīciju, sākot no lauksaimniecības un reģionālās attīstības līdz migrācijai, apvienošanu vienā fondā, kas dalībvalstīm tiks sadalīts saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti valsts un reģionālajos partnerības plānos.

Šī ES, valstu un reģionālo iestāžu novirzīšanās no līdzfinansējuma kopīgas pārvaldības ir radījusi bažas, ka reģioni un pilsētas varētu tikt marginalizēti un no politikas veidošanas partneriem pārvērsties par vienkāršiem īstenotājiem, brīdina RK.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā viņi pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.