Rīga, 21. jūl., LETA. Dursupes dzirnavu aizsprosta pārrāvums izgaismo robus Latvijas hidrotehnisko būvju uzraudzībā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs Jānis Šīre.

LVĢMC dati liecina, ka pirmdien, 20. jūlijā, Talsu novadā nokrišņu daudzums sasniedza vairāk nekā 74 milimetrus, vien 4 milimetrus atpaliekot no mēneša normas.

Intensīvo lietavu rezultātā tika pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un tika izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš Jūrmala-Talsi.

Šīre skaidro, ka Dursupē notikušais izgaismo plašu un ilgstoši neatrisinātu problēmu. Latvijas upēs ir apzināti vairāk nekā 1500 cilvēka radītu šķēršļu - hidroelektrostaciju (HES) aizsprosti, vēsturisku dzirnavu un rūpniecisku objektu dambji, slūžas, aizsprostu paliekas, nepiemērotas caurtekas un citi veidojumi.

Ja HES aizsprostu apsaimniekošanu un stāvokļa uzraudzīšanu paredz likumdošana, tad liela daļa pārējo šķēršļu nav reģistrēti kadastrā, tiem nav saglabājusies tehniskā dokumentācija un nav izstrādāti ekspluatācijas vai rīcības noteikumi ārkārtas situācijām, daudzi no šiem objektiem ir sliktā tehniskā stāvoklī un plūdu vai palu gadījumā rada apdraudējumu. Atsevišķos gadījumos nav arī nepārprotami nosakāms būves īpašnieks vai valdītājs - persona, kura atbild par objekta uzturēšanu un drošumu, norādīja Šīre.

Viņš piekrīt valsts zinātniskā institūta "Bior" pētnieka Kaspara Abersona rakstītajam, raksturojot līdzīgus gadījumus "Latvijas Zivsaimniecības gadagrāmatā 2024", ka "avārijas gaidīšana nudien nav labākais aizsprostu apsaimniekošanas veids".

Gadījumos, kad aizsprosts nepilda saimniecisku funkciju, lai neapdraudētu citu infrastruktūru un mazinātu tā ietekmi uz upēm, par labāko tā apsaimniekošanas veidu uzskatāma nojaukšana, pārliecināts projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs. Pēc viņa teiktā, šāds šķērslis bija, piemēram, Bejas aizsprosts uz Alūksnes upes. Šķērslis atradās zem tilta, un spēcīgu lietavu laikā ūdens līmenis vairākkārt sniedzās līdz ceļa konstrukcijām, padarot tilta pārraušanu par iespējamu scenāriju. 2023. gadā Pasaules Dabas fonda īstenotā projektā aizsprosts tika nojaukts, būtiski samazinot šādu lietavu radīto apdraudējumu, skaidroja Šīre.

Viņš norādīja, ka Dursupes gadījums parāda, ka aizsprosta drošuma prasības nedrīkst būt atkarīgas tikai no tā, vai tam ir saimniecisks pielietojums. Ja būve aiztur ūdeni un tās avārija var apdraudēt cilvēkus, ceļus, īpašumus vai vidi, valstij ir jāzina, kas par šo būvi atbild, kāds ir tās tehniskais stāvoklis un kā jārīkojas ekstremālos apstākļos. "Klimata pārmaiņu dēļ spēcīgas lietavas piedzīvosim arvien biežāk, un neapsaimniekoti šķēršļi ne tikai privātīpašniekiem, bet arī valstij izmaksās arvien dārgāk," prognozē projekta "LIFE GoodWater IP" vadītājs.

Viņš brīdina, ka aizsprosti apdraud ne tikai infrastruktūru, nekustamo īpašumu un cilvēku drošību. Tie kavē zivju un citu ūdens organismu migrāciju, applūdina straujteces, uzkrāj sedimentus, veicina ūdens uzsilšanu un samazina upes pašattīrīšanās spējas. Savukārt nekontrolēta ūdenskrātuves līmeņa nolaišana vai aizsprosta pārrāvums var strauji aizskalot lejup pa upi ūdenskrātuvē gadu desmitiem uzkrātās smiltis, dūņas un organiskās vielas, pārklājot upes gultni un degradējot zivju nārsta vietas un citas dzīvotnes. Upē apslēpti var būt arī nesprāguši lādiņi, kas aizsprosta pārraušanas gadījumā rada īpašu apdraudējumu. Plūdu kontekstā problemātiski esot arī meliorācijas sistēmu uzturēšanas, upju taisnošanas, palieņu nosusināšanas un apbūves jautājumi.

Projekta "LIFE GoodWater IP" pārstāvji aicina pārskatīt un pilnveidot normatīvo regulējumu, izveidojot vienotu hidrotehnisko būvju un upju šķēršļu uzskaites un uzraudzības sistēmu. Tajā esot jāparedz objektu reģistrācija, īpašnieka vai valdītāja atbildības noteikšana, riskos balstīta būvju klasifikācija neatkarīgi no to izmantošanas veida, regulāra tehniskā stāvokļa novērtēšana, ekspluatācijas un ārkārtas rīcības prasības, kā arī skaidra kārtība vidi degradējošu un nelietderīgu šķēršļu kontrolētai nojaukšanai.

Projektu "LIFE "GoodWater IP" īsteno LVĢMC sadarbībā ar vēl 18 organizācijām. Projekta mērķis ir uzlabot ūdens kvalitāti vairākos Latvijas riska ūdensobjektos, ieviešot inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus.

Kā vēstīts, piedzīvotā stiprā lietus dēļ cilvēkiem, kuri dzīvo Dursupes apkārtnē, ir jārēķinās ar neērtībām, braucot pa apkārtceļiem, lai nokļūtu savā galamērķī un atgrieztos mājās. Tas patlaban ir vislielākais zaudējums, aģentūrai LETA atzina Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš (TNA/LA). Dursupē ūdens straume ir daļēji izpostījusi arī bērnu rotaļu laukumu.